Mirklis...

Ir mirklis īss
Un vakars atkal dienu savā varā pārņem.
Pat rakstot man - šo mirkli!
Mana dzīve man jau atņem.

Vien tikai sals
Un tikai vējš...
Vien nu!
Vairs ezermalā...
Noguris no dzīves,
Vientuļš vīrels sēž...

Vien laime nosmejas,
Tā tiešām bija tam par asu,
Tā līdzīgi...
Kā saule izturas pret rīta rasu.

Domas par dzīvi,
Tās viņa galvā jaucās.
Vien nu vairs asara,
Gar vecā vīra vaigu maigi glaužas.

Tik nu vairs sāpes runā,
Samīdītus vārdus sauc.
Kam vispār cilāt to!
Kas nozagts, nebij ļauts...