MS LIII

gredzens gredzentiņš
ripo vizuļo un skan
un pazūd neizteiktu vārdu
šaubu apturētu glāstu
rijīgā un tumšā plaisā
[kā mazas sīkas zvaigznītes
akmentiņi varavīksnes met un
nomirdz mūsu mulsos smaidus]
gaisā tik smagi un saldi
tumšvakars un liepas
tā līmīgi un biezi tvan..

* * *

lēnām plok alus kausos
kā smilšu pulkstenis
skaitot un sverot šos mirkļus
saldos un gausos
[aizturēt elpu un neaiztraukt
sajūtu un domu
tauriņus kopīgos un trauslos]

* * *

mūsu rokas ir drosmīgākas par mums
tās satiekas un vienojas bez vārdiem
manas paņem tavējās tā it kā
nebūtu nekādas gravitācijas
[mums neatliek nekas
kā celties un doties tām līdzi]
divas pamestas cigaretes pelnutraukā
karsti un kopā
nomirst un atdzimst
dūmos kas savienojas un stīdz
līdz savām debesīm
līdz savai bezgalībai
[levitācija]