Tik patiesi viss.../vēl malks uz lūpām salds/

Tā likās - tu visu vari
sajuti, kā pa upi
asinis dzīslās plūst,
reibināja
stiprāk par vīnu

Savos 22 gados
tu tik patiesa biji,
kā bērns,
kas vēl nav iemācīts melot

Un izbijies,
izbijies savu jūtu
kas kā nesaudzīgs vējš
no jumtiem rāva dakstiņus nost

Un izbijies...
Laikoji maskas
kā spirdzinošs lietus,
kā strauja kalnu upe
Tavs miers un nemiers reizē

Tevi pamazām noārdīja.
kāds tur brīnums.
savā īstumā dzidrā
nespējot pieņemt melus un viltu

Jau snīpis sniedzās pāri smilgām
nepiepildāmām ilgām
sirds pielija
un rētas sūrstot nemierā dzina
pēc patiesas Mīlestības
kur visiem visa ir gana..

Atpazinu sevi
un smejot vampīriskiem smiekliem,
ļāvos es dzīvei,
kas skumdina un brīžiem apreibina
ak, cik asinis saldas uz lūpām
bet tikai tā ir labi...