Neceļos

Pat nabagi neskaita
Pudeļu lauskas,
Tu ej un meklē
Salauztas sāpes

Atverot plaukstas
Pie svešas sētas,
Aiz savas ēnas
Tu skaiti rētas

Putekļos ievelc
Ceļus un zīmes,
Kas vedīs pie
Pašas paradīzes...

Skriernot pēc laimes,
Tev nogurst kājas,
Bēdīgs tu apsēdies
Uz mākoņu grēdas...

Es gribu ar basām
Kājām staigāt
Pa tavām skumjām
Un prom tās gaiņāt...

Bez sirdsapziņas
Atstājot formas,
Mans laiks apstājas
Tavās rokās...

Un pieturās uz
Tavas ādas
Es meklēju savas
Jaunās mājas!