Atdzimšana

Reiz es pamodos vietā tik zināmā,
Vietā, kur esmu jau bijis,
Vietā kur dzīvoju es pirmo dzīvi,
Vietā, kur nav nekad lijis.

Nav lijis te lietus, nav birušas asaras,
Nav skāruši saulstaru smaidi,
Nav bijusi gaisma, nav kritušas zvaigznes,
Tik cerību skumīgie vaidi.

Es zināju kur atkal esmu es nonācis,
Atceros es vēl šo vietu,
Vietu, kur drošībā jūtās ikkatrs,
Sajūtot laimi un prieku.

Bet šoreiz ir savādāk, šoreiz ir vēsi,
Šoreiz te bailes un mokas,
Šoreiz nav drošība, nav vairs te patvērums,
Šoreiz kāds sāpēs jau lokās.

Dzelzs roka te parauj un muguru skrāpē,
Dzelzs zobi jau pirkstus man grauž,
Ar naidu un dusmām tie plēš sirdi pušu,
Tie dvēseli gabalos lauž.

Ko esmu grēkojis? Kad bijis ļauns?
Piedod, māt, man tevis žēl!
Nebiju gribējis sāpināt tevi,
Tik tev mana sirsniņa kvēl.

Ja mīlēsi mani caur sāpēm un naidu,
Ja labāk tev tādēļ tā būs,
Tad cietīšu sāpes un atdošos pilnībā,
Vecāki, mīlu es jūs!


By Lienita...