Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Rudens


Kā mīlu
Es Latvijas rudeni šo...
Pār Lielupi,
Daugavu,
Vēji kad aizgūtnēm virpuļo.
Kad pastumjot tumšo mākoņu grēdas,
Kāds žilbinošs saulesstars debesis šķeļ.
Un kaut kur, pie Gaujas
Uz līčotā krasta,
Kur krāce ūdeņus atvarā veļ,
Jau sarmotu smilgu
Paņemu saujā...

Sen aizlidojis
No Zemgales palienu pļavām
Ir gaisīgo pieneņu pūku spiets,
Un zeltaino gundegu vietā -
Kļavu stūrainās lapas
Sārto un zied....

Kā mīlu
Es Latvijas rudeni šo,
Kad vēji
Pāri dzelteniem rugājiem
Mākoņus dzenā,
Svilpo,
Un draiskuļo...

Es apžilbis skatos –
Birztalas laistās...
Vai rudens saulē nu augšāmcelts
No aizmirstības,
Ko saucām –
Manas tautas zelts?

Sāk Latviju apzeltīt rudens...
Viedokļi par dzejoli
 sarma7  2009-08-23 07:21 
Skaisti!:)
 klusaisMiileetaajs  2009-08-23 08:58 
Kas tad nu, baris! No sievietēm prom politikā? Vai tikai tavssargs tev šito dzejoli
nav pasūtījis, ko? :))
 hefny  2009-08-23 12:45 
Vēl jau ne.
Vai patiesi-Tautas Zelts ir tik, cik lapas vējā dej?????
 Naktsvijole_es  2009-08-23 13:43 
Tiešām skaisti..:)
 Virgin  2009-08-23 15:40 
Es arī mīlu Latvijas rudeni un dziesmu-Nāk rudens apgleznot Latviju:)))
 Plaanpraatinjsh  2009-08-23 17:18 
Vispirms pamatīgi izpētīšu āru;vai atbilst aprakstam un tad novērtēšu.
 buchinja_es10  2009-08-23 18:28 
Man negribas vēl lasīt par rudeni, bet tā jau- jauks dzejolis!
 assortina  2009-08-23 22:27 
Jauka glezna!!
 Burve77  2009-08-24 04:47 
jauki Tu raksti...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?