Māsa,

autors: dadzisgan [dzejoļi]

Man māsa melnā tērpta,
Dejo pa peļķēm.
Šļāc ūdens lāses pār pasauli savu,
Tai dāvājot rasu.
Ziemā ar sniega dēli,
Baltas vērpetes griežot,
Pasaulei dāvinot sarmu,
Bet vasarā,
Trallinot peldam pār jūru,
Met debesīs varavīksni...
Nu,
Nav nemaz bēdīga melnā krāsa,
Kurai līdz peļķēs dejo man māsa.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
netaakaavisi	2009-08-19 19:09
Diezgan dziļš... patika... (:
buchinja_es10	2009-08-19 19:26
Tā māsa- mākonis vai ēna, ir tikai viena manis daļa. Un nevaru es palikt rēna, Man liekas pasaule tik zaļa.
dadzisgan	2009-08-19 19:34
Bravo,Bučiņ!
klusaisMiileetaajs	2009-08-19 19:42
Radus neizvēlas, jā... :)))
Virgin	2009-08-19 19:53
Tā kā esot tik divas krāsas, Jebkura var būt tava māsa. Labs:))
assortina	2009-08-19 20:12
Melna - pilnības krāsa!! :)
Plaanpraatinjsh	2009-08-19 21:14
Ko dara brālis?
dadzisgan	2009-08-19 21:17
brālis guļ pālī..
kwazimorda	2009-08-19 22:32
:))
miss_grape	2009-08-19 22:36
Wonderful. :)
hefny	2009-08-20 00:05
Laba gan tāda māsa.
mazlacitis	2009-08-20 08:36
Debesu- mākoņmāsiņa :)
Bils	2009-08-20 09:25
man nav māsas...:(
exizeaar	2009-08-20 13:22
... un naktī .... Tu ieej savā māsā ... uhhhh ... ;)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!