Tev..

Kad laternas gaismā
Naktstauriņi plivina mirdzošus spārnus
Un vecajā parkā
Pie eņģeļa skulptūras drupām
Vientuļas cikādes
Savas skumjas dzied
Tad tikai vējš
Kā klaidonis klīst tukšās ielās
Un meklē patvēruma mājas sev
Bet manā sajūtu pasaulē vēl reizēm
Sāpes nerimušas smeldz
Un sapņi
Apmaldījušies izplatījumā
Meklē īstenības ceļus
Un, tad nāc tu, mans mīļais,
Vienīgais, kurš mīlot spēj
Dziedēt manas vakardienas cirstās brūces..

Es aizveru plakstus un
Sadzirdu pusnakts klusos čukstus
Sajūtu
Kā tavas plaukstas
Maigi glāstot mani
Aizved pāri neredzamām robežām
Un tūkstoš skūpstos
Satraucošos
Uzzied
Kaislība
Kā krāšņs zieds..

Ar tevi kopā, mīļais
Tavā veldzē
Mani aizklīdušie sapņi
Atgriežas no zvaigžņu tālēm
Par īstenību kļūstot
Reiz
Pazaudējot sevi
Nu atkal atrodu no jauna
Mīlot tevi.