Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nezināmajam...
Uz pirkstu galiem tik klusiņām
baidos nokavēt Tevi un rītausmu nākošo,mēnesnīcu, zvaigžņu sidrabu sevī... Baidos nokavēt,nepaspēt, pateikt un vēlēties strauji, zinot,ka nāksi tūlīt,tūlīt, bet vilcināties man ļauj. Paspēt glāstošo viļņu smeldzi ikkatrā ķermeņa šūnā, tveici,kā ilgas pēc lietus mana spilvena dūnās... Lai savērpj visu kā karuselī dzīves un īstuma alkas! Prasās,ak prasās būtība mana iegrimt kaislības šalkās! Tirgo vēl pasaulē mirkli par gredzenu Afrodītes... Smieklīgas laivas,mākslīgi irkļi ar ko pēc mantas dzīties... Bet Tev,mans nezināmais un maigais karotāj, Tev lai valoda raisās, lai manai pretī stāj... Iemin te sodrējos puķīti man, iemin te margrietiņu, lai mana vijole pretī skan, lai Tevi beidzot zinu... Negribu,nevaru nokavēt, Paspēšu,lūst tur vai plīst! Skaties,cik rozā lietus uz mana lieveņa līst!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|