Ir citā gaismā viss

Tu dali sevi, citiem izdali.
Ir Tevī brīnumdaudz to labo lietu!
Vien tukšāks nekļūsti, un tukšums neatrod
Tev tuvumā nekad sev mājasvietu.

Ne tukšot Tevi, vēlos piepildīt,
Ko esi pelnījis par daudziem krietni biežāk.
Tik karstām asarām spēt Tevi sagaidīt –
Neviens jau nesapratīs mani tiešāk.

Neviens tā neraudās, kā karsti svece pil,
Ne ar tik ļoti Tevi nepārdzīvos.
Ar svētību es gaitās izvadu
Un gaišu domu visos ceļos brīvos.

Skan mūzika, bet skumjas neuzdzen –
Tās labi sen jau aizmigušas klusē.
Man, esot vienai, nekas netraucē,
Jo zinu – atkal būsi manā pusē.

Tu dalot sevi, paliec vesels viens –
Ir Tevī apskaužama dalītmāka!
Reiz, Tevi sastopot, man acis brīnījās
Un atkal savādāku dzīvi redzēt sāka.


09.08.2009.