Piederu vienīgi sev...

autors: vanadziene [dzejoļi]

Saki, mīļumiņ,
Kāpēc neļauj man iet?
Baidies, ka atmiņu spožumā
Kājas neveikli sapīsies,
Kaisles konspektīvajā reibumā
Jaunība kavēsies?...
Pierunāji, šo vakaru dāvinu tev,
Lai saproti,
Piederu vienīgi sev.
Pacieties, atmiņa nodzēsīs,
Mani kā sapni,
Kas rītam skries līdz...
Kā narkotika
Tu reibini mani,
Diemžēl, sāku atmosties...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-08-09 13:11
Pa dzērumam jau ne tas vien notiek. Neņem galvā tādus niekus! :)))
Virgin	2009-08-09 15:45
Jauki,ka esi atmodusies:)))
sarma7	2009-08-09 18:04
Laikam jau mīl, ja neļauj Tev iet....
buchinja_es10	2009-08-09 19:47
Var tikai apskaust šajā dzejolī pausto sievietes gara spēku! :))
Steamroller	2009-08-09 22:21
Mīlētāja, tāpat kā alkoholiķa, miegs ir ciešs, bet īss, bet atmošanas kā vieniem, tā otriem, nāk ar jaukām atmiņām un paģirām.
kurpiite_	2009-08-10 17:53
STR-laikam baigais spec visos jautājumos...:))
assortina	2009-08-10 21:26
Es piekrītu Steamrolleram!!
hefny	2009-08-10 22:13
Jauks dzejs! UN JAUKI, KA ATMOSTIES !
blackeyedpea	2009-08-11 10:25
Viss būtu skaisti, bet mani mulsina tas kaisles konspektīvais reibums.. Ko tad reibumā vispār var konspektēt (ja nu vienīgi izdzertā daudzumu)???

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!