Ne teika,mīts...

Es neesmu ne teika,mīts,
Man spārni,aste-pūķis glīts,
Es mīlu lasīt grāmatas,
Bibliotekā ņemu tās.

Par izlasīto man ir kauns,
Jo neesmu es šausmīgs,ļauns,
Vai tiešām taisnība ir tas,
Ka ir no manis jābīstas.

Es lidinos starp mākoņiem,
Ja skaties, esmu viens no tiem,
Man balta dvēsle,balts es pats,
Uz sevis vizināšu,nāc!

Uz pasakainu pļaviņu,
Ja gribi, tevi nesīšu,
Kur putni zvēri mierā mīt,
Un laiks tur apstāsies tobrīd.

Kad mājās nokļūt gribēsi,
Tu tikai man to pačuksti,
Un mirklī būsi gultiņā,
Jau slīgsi saldā miedziņā.