Cīruļa mīla

Cīrulis saulīti noskatījis,
Dzied viņai dziesmas par mīlu un brīvi,
Apdzied skaistules zeltainos matus,
Esot ar mieru tās dēļ atdot dzīvi.

Saulīte pazūd, klīst mākoņi melni,
Izmisis mīlētājs mīļoto meklē,
Pērkons rībina pār debess velvi,
Zibeņi uzliesmo,šķiet saule peklē.

Milzīgas lāses cīruli kapā,
Vēloties atņemt tam pēdējos spēkus,
Viņam ik viena spalviņa slapja,
Vai sauli mīlēt var skaitīt par grēku?

Izpestīs saulīti,izglābs no briesmām,
Aizbaidīs negaisa nezvērus melnos,
Pērkona dārdus spēs pārspēt ar dziesmām,
Cirulis tic-mīla spēku tam iedos.

Pieklusis negaiss, mākoņos sprauga,
Cirulis piekusis spalviņas slauka,
Varvīksne pāri līgst labības laukam,
Saulīte atkal spīd silta un jauka.