Poēma par kartupeli, jeb - kartupelis nāves nebaidās.

Kartupelis nāves nebaidās -
Tas tikai uzcepās un uzvārās,
Bez asarām un vaidiem savā vagā drosmīgi tas stāv :
Vai redzi īstu vīru, tu, gļēvā kauludāma, nāv !

Kad pretī kartupelim traktornaži griežas,
Kaut kājas ļimst un metas augšpēdu tam iekšas,
Bez bailēm kartupelis drūmi pretī liktensratam lūr :
Nu, resnais tarkšķi, bezsirdi, tad ko nu pukšķi, ņem tik, dur !

Un jūk pa gaisu gaisiem kartupeļa rāmās dzīves stiprinājumi un rumpis plaisā,
No drošām vagām savām kartupelis nonāk tirgus plača maisā,
Ar citiem bēdu brāļiem vienā šķīstītavā nu tas likts,
Tas mērīts tiek un svērts, un sūtīts garā izģērbties pie grēku sūdzes bikts ...

Tam netiek iedots ekstra klases tirgus elitārais plaukts -
Par daudz ir rētu tam, par daudz ir spēka tukšos ziedos plaukts,
Tas nolikts tiek pie iešķeltajiem lētā gala biedriem,
Te dubļi sajaukti ar ķermeņiem un gaiss ir piepildīts ar izmisuma sviedriem,
Nav priekšā gaidāms restorāns vai bagātnieku nams -
Šo lēto galu izvēlas vien sociālo atbirumu klans ...

Un, lūk, jau arī nepielūdzami un skarbi kārta pienāk
Iekrist kartupelim kādā noskrandušā maisā vienā
Un kratīties uz nezināmu ārpilsētas malu,
Kur kartupelis satiksies ar savu dzīves galu ...

Re, skat - jau maiss tiek vaļā siets,
Un gaisma iegailās kā tuvo beigu priekšnojautu bieds,
Tver kādas rokas kartupeli nesaudzīgi rupjā tvērienā,
Bet piepeši ... - kā brīnumainā spārnu vēzienā -
Tiek kartupelim lidojuma šalkas sniegtas -
Tam apēstības bēru fanfaras tiek liegtas -
Ir kartupelis izlaists galvu reibinošā brīvē -
Tam dāvāts vairot sevi jaunā vagā, jaunā dzīvē !

...Jā, kartupelis nāves nebaidās -
Pat tad, ja necepās un nevārās,
Tam liktens griežas pārdzimšanas uzvarās !