„Ar marta runča acīm”

Ko vērta visa mutes dzesēšana
par mīlestības salas pirmatklājējiem?
Ja, ieriebjot ielu muzikantu ņaudiem,
kā kaķi ļaujamies marta stenēšanā.

Kam izšķērdīgā cildinājumu lišķība
par manu neatkārtojamo smukumu?
Ja tu tik kāri pavadi dibenus pikantus
ar marta runča acīm greizi glūnošām.

Kā uzdrošinies mani acīm atkailināt
vai uzurdīt jūtas ar uzmācību tiešu?
Nē, vēl preciniekus ciemā negaidīšu
un negozēšos tavā skatienā kaislajā!

Ko tad, ja tev acu traukos dzidros
savu žulti, rūgumu, nīgnumu spļaušu?
Ar ļoti niknu vārdu debeskritumu
koptās, manīgās runčacis saduļķojot.