Es nemeloju

Ir atausis rīts tik jauks kā Tu
Viņš pozē man,lai saprastu
Kā dienu iesākt smaidu sejā
Un palaist viņu vienā dejā.

Ikkatrs ziediņš un putniņš dabā
Ļauj dzīvot mīļā Tavā labā
Tāds skaistums ceļojot pa zemi
Liek klejot domām tik par Tevi.

Un ezera sonātē peldos es
Kas jaunas sajūtas ķermenī nes
Ūdens šaltes mani apņemt māk
Kā es Tavu -tik savadāk.

Siltumu,ko saulē satvert varu
Paņemšu ziemai ar nodomu labu
Viss,ko uzkrājis sev būšu
Aplaimos mums abiem mūžu.

Ņem droši to ko dot Tev varu
Un brauksim prom uz pasauls malu
Jo tikai tā mēs kopā būsim
Un kopā nekad nepaklupsim.