Tu mani sildi.
***
Atvasaras maiguma skarti
ābolu kautrie smaidi
slīkst debesu valgmē,-
Tu mani sildi.
Pīlādža azotes rūgtums
kārdina rudas dzirkstis
šķelmīgu ogu briedumā,-
Tu mani sildi.
Noreibst kamenes ceļš
vībotnes baltajā samtā
gaistošas laimes mirklī,-
Tu mani sildi.
Viedokļi par dzejoli |
straume22 |
2009-08-04 15:25 |
Neparasti maigs veltījums. |
ofni |
2009-08-04 15:28 |
tā kā no rudens vairāk nācis
ir ziemu pārcietis,
tad atdzīvojies,
atkal ziedēt sācis.
:) |
SweetKiss |
2009-08-04 15:51 |
skaisti...ļoti patika:) |
Naktsvijole_es |
2009-08-04 17:29 |
patika...:) |
pelepekausis |
2009-08-04 19:08 |
Neprātīgi jauks un silts dzejolis |
klusaisMiileetaajs |
2009-08-04 19:15 |
Tikpat kā par mani rakstīts! :))) |
Plaanpraatinjsh |
2009-08-04 19:36 |
āboli vēl nav gatavi,bet pīlādžogu maz. |
Virgin |
2009-08-04 20:24 |
Tev labs sildītājs:))) |
hefny |
2009-08-04 20:26 |
Patika. |
assortina |
2009-08-04 22:03 |
Ļoti savdabīgs un maigs!! Jūt pat siltumu! :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|