Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par degšanu


Es domāju - ir sirdi nomainījis tukšums,
Man krūtīs nav nekā, viss izdzisis jau sen,
Un ļāvos liesmot, dzima manī uguns,
Un izrādījās – sirdij nemaz nekaitē.

Patiešām, nesāpīgas liesmas vijās,
Ja iesūrstējās mazuliet, nekas.
Vien senas rētas vērās, nesadzija...
Tā uguns jānodzēš, lai tur vai kas!

Nu sirdī atkal tumšs kā veļu naktī,
Tak zināju, ka spēšu, liesmas uzveikšu!
Un tagad... uguns nodzēsta, bet skatos,
Ka nu ir beigas klāt - es dūmos noslāpšu...




Viedokļi par dzejoli
 lapsaacijs_albiins  2009-08-02 23:49 
paldies, jaukais :)))
 klusaisMiileetaajs  2009-08-03 07:11 
paldies, maigais pažarniek! :)))
 Ingriida7  2009-08-03 09:40 
paldies, bet varbūt tomēr lai deg? :)
 sekspiirs15  2009-08-03 09:53 
Dzejniece kad mieru čiepa,
Motors kūp, kā auto riepa !
Internum ignis - veca
kaite,
Kam ar dzejošanu saite ! :))
 pagaliite  2009-08-03 10:21 
neceri tik ātri aizbēgt
uguns var vēl ilgi gruzdēt:)
 wip4  2009-08-03 10:50 
..vienkārši mēģini atcerēties savas sirds dziesmas aizmirstos vārdus..Ļauj lai deg!
 ofni  2009-08-03 15:20 
Bariss,
nu miers! Skaties pasaulē ar degošu sirdi, karstu!
Bet neskaties, kā tā
sirds deg, un nežēlo!
Atdodi savu sirds siltumu pasaulei, ikvienam, vai tas ir
draugs, vai naidnieks, vai nekas.
Tas ko tu sapņo ir dzīvs un īsts - tas ir Tavs
Sapnis!

"
Ne es esmu mērs,
ne tu esi mērs.
Mērs - zvaigzne, pret kuru tu acis
vērs...
"
(Ā.Elksne)
:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?