Ticība

Tā dzīve paiet, dienas aizlido.
Un atkal paliec tu ar tukšām rokām...
Kurš spētu gan reiz gudrību to dot,
Lai visus šķēršļus pārvarēt bez mokām?

Kaut nesaprotam dzīves jēgu, nāvi,
Bet raujamies vēl citus pamācīt,
Un uzdrīkstamies augstprātībā savā
Pat kailas Dieva patiesības apšaubīt.

Lai saprast pasauli – vien nepieciešams ticēt.
Nav svarīgākas idejas par šo.
Un patiesības dziļumu var mērīt
Ar bērnišķīgo vienkāršību to.

Nav cita pamata nekur nekāda,
Lai varam īstenībā stingri pastāvēt -
Ar ticību, kas šaubas projām raida,
Tik spēsim visas likstas pārvarēt.

Un tad, lai kā ar tava dzīve steigtos,
Tu būsi aplaimots kā Dieva dāvanām,
Jo ticība nekad jau nevar beigties –
Tā īstā atslēga ir visām problēmām.