Kad saule lec un saule riet

Saule lec
Un saule riet
Dažreiz arī šķērsām iet
Var jau turēt viņu ciet
Lai diena nekad nepāriet
Tad tomēr saulei jānoriet
Pat tad, ja citādāk tev šķiet -
Var sauli paturēt mazliet
Bet tad par sauli pašam jāpaliek
Un saule katram citam rokās jāieliek
Lai visi varam mēs kā viena saule iet
Gan rītā, dienā, vakarā - pat naktī sauļoties
Ar gaismas koridoriem gaismas dārzos satikties
Par saules dēliem, meitām, mātēm, vecmāmiņām pārvērsties
Un ļaut, lai saule krustu šķērsu taisni šķībi visvisādi riņķī aplī kvadrātiski saules dejas solī ritmā aritmiski iet
Tad mirklis apstāsies
Un arī saule aizķersies
Mums kaut kur dziļi tevī manī pieskarsies
Un paliks mūsos saules nospiedumu rētas
Ar saules siltumu un gaismas spēku
Dziedinoši silti uzplēstas
Un neapslāpējamos smaidos, smieklos izauklētas
Rētas skaistas, dievišķas un iemīlētas
No saules pēdām tamborētas
Aritmiskas laimes rētas ...
Kad saule lec
Un saule riet
Un dažreiz arī šķērsām iet
Tad dziļi sevī tevī manī siltas rētas uzplēšot
Var saules rimbuli kā ugunīgu saldējumu nogaršot
Un turēt viņu ciet
Lai diena nekad nepāriet
Lai nav tai saulei jānoriet,
Jo tad, ja citādāk tev šķiet,
Tu vari sauli paturēt mazliet
Tev nav ar sauli reizē jāaiziet
Ja saule esi tu -
Nav saulei jānoriet
Ar katru vakaru -
Var arī krustām šķērsām taisni šķībi visvisādi riņķī aplī kvadrātiski saules dejas solī ritmā aritmiski iet
Un uzlēkt vakarā par sauli vēl mazliet
Kad saule lec
Un saule riet
Var saulē peldēties
Paties`.
:)