Nežēlīgais laiks.

Laiks – vai tevi kāds kur steidz,
Lūdzu ātri neaizsteidz!
Dienas skrien un gadi iet,
Manā dzīvē nepaliek.

Es smaidot veros savā mātē,
Redzot viņu – man ir prieks!
Bet tad es dzirdu kādu saucam,
Viņa turpat arī iet.

Un tagad redzu māti smaidam,
Viņas sirdī raisās prieks,
Tikai manī bēdas rosās,
Un jūtos palicis es viens.

Un nejau skaudība man traucē,
Vai tāpēc, ka atstāts tiku es.
Bet mazās meitenītes vārdi
Skan kā briesmas dvēselei.

Un tagad paskatos no jauna,
Ak kāpēc, laiks tik ātri steidz!!
Mana mamma – vecāmamma,
Tā meitenīte viņu sveic!

Laiks – kas gan tevi dzen,
Gads kā minūte – tik ātri skrien!
Tagad dzirdu par vecāmammu
Savu mīļo māti saucam!