Atmiņās

autors: pelepekausis [dzejoļi]

Ar sāgām par vējiem,
kas iestinga smaidā.
Es palikšu gleznā
kā Dieve no renesanses.
To apbrīnos cilvēku tūkstoši.
Kam smaidi tik ļoti trūkst.

Viedokļi par dzejoli
astere_1960	2009-07-31 15:42
Par tiem smaidiem Tev taisnība;)
straume22	2009-07-31 15:50
Man patika par gleznu.
ofni	2009-07-31 16:10
kaut kā atgādina pirmās rindas: Es eju pār robežām paceltu galvu Man piekusīs kājas tik dzimtene liela ...
Naktsvijole_es	2009-07-31 16:16
vai Ermitāžā?:))
Virgin	2009-07-31 18:41
Smaidu trūkst...Un nāc no tās gleznas ārā,ko mēs lasīsim???:))
assortina	2009-07-31 23:36
Labāk esi dzīva un smaidoša!! :)
pelepekausis	2009-08-01 11:31
Dzīva un pat ļoti....Šie smaidi sastingušie ir tikai atmiņas par burvīgajiem mirkļiem Alpos :))
klusaisMiileetaajs	2009-08-01 13:31
Tu gan esi smuka..! :)
pelepekausis	2009-08-01 15:12
Bez šaubām,sailīt :)) p.s tagad vēl smukāka kā citāmreizēm....:p
pelepekausis	2009-08-03 17:25
ui.....atkal man tie burtinji kaa taadaas klejojoshas aitinjas uzvedaas :)) Domaats bija sauliit :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?