Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kaut kur, kādreiz
Es zīmēju pasauli savās krāsās,
Tavas acis to citādi redz. Vienādas nav pat dvīņu māsas, Lai arī vaibsts sejas vienādi sedz. Tavs sniegs ir balts, Manējais – zils. Kas sirdī kalts, Mūžam nepievils! Redzējis esmu savādus darbus: Runāja - vienu, bet rakstīja - citu Noklusēju es vārdus skarbus, Bezspēkā dūri pret galdu, kad situ. Mans sniegs ir balts, Tavējais – zils. Kas sirdī kalts, Mūžam nepievils! Snieg sniegs tev pārslām – lēni, Manējais - krusas graudiem birst. Pulkstenis visus saskaita rāmi. Atlikušais mūs nepievils. Sniegs bij un būs, Ledus saulē - kūst. Kas? Kas vieno mūs? Sausais atlikums. Es zīmēju pasauli savās krāsās Tavas acis to citādi redz. Vienādas nav pat dvīņu māsas, Lai arī vaibsts sejas vienādi sedz.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|