Ceļojuma ainiņas 2

Es gribu staigāt pa zemi,
Kur Mocarts ir staigājis,
Domādams nošu rindas,
Ko cilvēcei atstājis.

Aizdomāties un elpot
Baznīcu, klosteru dvesmu
Tā, it kā tajos laikos,
Tomēr tepat vien esmu.

Starp ielu muzikantiem
Vīd slavenības, tiek stīgas
Priekā un skumjās locītas.
Kļūst izjūtas bezgalīgas.

Tagadne, pagātne kopā
Šī mirkļa ilūzijās -
Labas ir tādas saites,
Sirdij kad cauri vijas.

Ķeizaru kapeņu greznība
Ietiecas mūsu dienās,
Cepuri aši liek noņemt
Klusušās varas sienās.

Strūklaku līstošais svaigums
Pāri pār senlaiku tēliem,
Veldzi dod karstā dienā
Gājējiem agriem un vēliem.

Mūs sagaida tālā zeme
Ar dalītām emocijām –
Zem saulītes izkarsuši,
Zem lietus brāziena bijām.