Manai meitai

autors: Amarille [dzejoļi]

Kad upee ledus luuzt,
Vaid asaas saapees krasti.
Tas saapiigi,tas saapiigi,
Mans beerns!
Kad cuuska veco aadu maina,
Vai pieskaariens tai neskiet
Paaraak kveels?
Ak,saapiigaa,ak sveetaa paartapsana
No kuuninjas liidz kosam taurenim.
Cik speeka pilna sveetaa noliegsana,
Lidzz miilestiibas zieds ir uzplaucis.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
assortina	2009-07-25 23:18
Jauks veltījums!
klusaisMiileetaajs	2009-07-26 08:40
Kas tev te, assortina, par jaukumu?:)) Vienas sāpes un kreņķi.
pagaliite	2009-07-26 10:46
patika par čūskas veco ādu:)
Virgin	2009-07-26 13:31
Sāpīga dzeja:((
Plaanpraatinjsh	2009-07-26 17:53
Ujj.
hefny	2009-07-27 01:12
Labs dzejs!
Bils	2009-07-27 10:02
bērni ir visnedrošākā investīcija.
straume22	2009-07-27 11:51
Bērni ir visdrošākā investīcija.Skatoties cik pieaudzis,saprotošš,mīļš man bērniņš-man prieks rodas un dod spēku dzīvei.
Bils	2009-07-27 12:16
straume no 22. dzīvokļa-es tevi labdabīgi apskaužu!manējais spēku atņem.
straume22	2009-07-27 13:17
Bil,kāds papaša,tāds bērniņš.Bērniņu pats samaitāji.
Bils	2009-07-27 13:33
straume no 22. dzīvokļa, vistrakākais, ka tev taisnība.
straume22	2009-07-27 14:29
Bil,Tu vispār no kura dzīvokļa nākdams?
Naktsvijole_es	2009-07-28 10:50
Skaists veltījus...bērni nav investīcija ,tā ir Dieva dāvana...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!