Akadēmiķa Markova vakuumkamera.

Man galvā akadēmiķa Markova vakuumkamera -
Neviens par to neko agrāk nebija dzirdējis,
Līdz tā nesāka manā galvā dunēt -
Nevienas domas, nevienas vīzijas, tikai bezgalīgs tukšums un letarģisks miers,
Akadēmiķa Markova tukšums spēcīgāks par Lobačevska ģeometrijas absurdu
Liek skaidri noticēt, ka taisnes nekrustojas nekur,
Jo jebkuru vienvirziena domāšanu
Totālais acu centrējums uz tuvāko saskarsmes punktu tur,
Un notur distancē Ā plus Cē,
Kur Ā ir izsauciens Ā!, bet Cē ir gaismas ātrums kāpināts dziestošā sauciena frekvencē,
Kas rezultātā sastāda nemainīgi gaistošu lielumu iks,
Liekot saprast, ka tuvāk par degungalu
Vairs krustošanās nenotiks -
Un tikai akadēmiķa Markova vakuums
Spēj ielauzties galvas dzīlēs,
Kad divas pārdomās iegrimušas acis
Satvērušas degungalu konstantās spīlēs
Liek skatienam melanholiski migloties
Fjodora Soližņevska faktora dziļajās skumjās,
Un uzacīm eliptiski izliekties
Divās Semjuela Franklina puslīknēs dumjās,
Par kurām dziļāk
Vairs tikai Markova vakuumkamera dun :
Pilnīgs tukšums -
Un piepeši minētajā saskarsmes apgabalā uzģenerējies puns.