Brīnišķa dvesma

Vai tās sāpes, kas dveš spēku manī,
Un kas tintei šīs rindas rikstīt liek?...
Vai tas Tu, kas manu pasauli kājām apkārt grieza?..
Un no jauna lukot to lika....
Kaut vienu atstāji mani,
Pavisam vienu, šai pasaulē jaunajā,
Tomēr vēl daļa palikusi tā,
Tā daļa no Tevis,
Kas dzeju radīt man liek??..
Kur radusies manī šī dvesma,
Šī brīnišķā dvesma,
Ko sauc par iedvesmu....
Un kas atkal un atkal,
Jaunas dzejas rindas galvā man rada....