***

no ūdens krāna
vientulība pil
pa mirklim lēni
aizskalojas prom
un rokas neceļas
to pagājušo nakti
ar visu mīlestību
mazgāt nost

tur kožu saēsts dīvāns
aiz loga vējš un krāsnī uguns rēc
un karsti ķermeņi kas zīmē
asas kontūras uz grīdas putekļos
un promejot uz blāvā spoguļa
ar manu lūpu krāsu rakstīts
zināms refrēns-
es aizeju pirms mani pamet

no ūdens krāna
vientulība pil
no rudens kokiem
vasara kas bij