Varavīksnes tilts

Raug’, varavīksne uzkāpj debesīs,
Pa to līdz saulei nokļūšu es drīz
Un Zemi skatīšu no debess augstumiem!
Žēl, kāds to aizsedzis ar mākoņiem...

Es laužu tūces gabaliņu mazu -
Un iedegas jau zibens ugunskurs.
Dārd niknais pērkons, atkal pazūd...
Jā, tagad debesīs te dzīres būs!

Jau laižu lielās lietus slūžas vaļā,
Un laistu tur, kur ienāk prātā man.
Tev netīk, kāda man tur daļa?
Uz jumta mana lietus lāses skan...

Es tūlīt kļūšu atkal vējiņš maigais,
Kas tavas mītās takas nožāvēs...
Ar lietus pili sadraudzēšos draisko,
Un tavām kājām pieglaudīšos peļķē es...

Tik nenoslīksti mīlestībā manā,
Kur tagad gribi basām kājām iet -
Tā peļķe pārvērtīsies okeānā,
Un varavīksnes tilts tam pāri sliets!