Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Netverams

Ar roku tveru-
Laiku, kas ir ceļā.
Kā bērnu, lai to atturētu
No kaut kā nezināma.
Pasargātu...
Bet tikai-laika vējš
Man smejas
Sejā!

Laiks- tā, kā lapa-
Atrauta no zara,
Nav atgriežams.
To aizrauj projām vēji.

Griezt rādītāju
Ciparnīcā atpakaļ,
Vai lapu vietā pielīmēt?
Tā -tikai laiku pazaudēt.

Ne ķert,bet dzīvot!
Dzīvot laikā šajā,
Vēl kamēr šūpojos,
Kā zaļa lapa zarā.
Viedokļi par dzejoli
 Virgin  2009-07-18 15:38 
Novēlu tev vēl ilgi šūpoties:))))
 klusaisMiileetaajs  2009-07-18 15:40 
Un papildinu Virgin teikto: ...un kratīties! :))
 sekspiirs15  2009-07-18 17:13 
Pārējie 2 dzejoļi par galvas tiesu pārāki. :))
 tavssargs  2009-07-18 21:31 
Ja ienaidnieks ļaus, dzīvosi!
 GedertsPiebriedis  2009-07-18 22:45 
Dzejniece nevar izšķirties pieņemt kādu lēmumu, par ko vēsta šis skarbais dzejolis.
 pagaliite  2009-07-18 22:47 
pie sienas pulkstenis
ir varens karalis
kas nepakļaujas, sodīts tiek:)
 lauvene4  2009-07-19 12:27 
tver ar sirdi vien
 Plaanpraatinjsh  2009-07-19 21:58 
Pareizi,jādzīvo ar pilnu krūti un nav ko žēloties.Katra diena ir dāvana - sen zināma
patiesība.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?