Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Viens mirklis

Grāviens,spēriens,
Gaismas strēle,
Debess mirklī uzliesmoja,
Koki rokas pazaudēja,
Norautas ar stipru vēju.
Vējā lūza vecā liepa,
Zibens ķēra ozoliņu,
Pārtraukusies kokam dziesma,
Bites pamet mājas vietu.
Sadeg liesmās koka serde,
Negaiss posta mūsu sirdis,
Bija ozols,bija liepa,
Nu tik atmiņas tai vietā.
Viedokļi par dzejoli
 Virgin  2009-07-18 15:35 
Tev jau,gandrīz kā daina:)))
 klusaisMiileetaajs  2009-07-18 15:42 
Kas skatam paveras, tas jāapdzejo. Nevar jau visu laiku tikai par mīlēšanos kā
bariss. :))
 sekspiirs15  2009-07-18 17:01 
Kā Raiņa luga, jebšu Zālītes rokopera (par norautām rokām)! :)) Patika.
 lauvene4  2009-07-18 21:09 
stiprs mirklis gan!:)
 tavssargs  2009-07-18 21:32 
Nu, riktīgi! Kā karā.
 vanadziene  2009-07-18 21:47 
Drusku atgādina sižetu no filmas "Pūt vējiņi", kur nolauza to lielo egli...:)
 GedertsPiebriedis  2009-07-18 22:50 
Dīvānie un pagaidām līdz galam neizzinātie dabā noritošie procesi ir dzejnieces rūpe,
kura sajūtama ikvienā šā aizraujošā literārā darba rindiņā.
 Plaanpraatinjsh  2009-07-19 22:00 
Pamatīgs,nav ko piebilst.
 Naktsvijole_es  2009-07-20 11:25 
patika...spēcīgs..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?