Ieklausies klusumaa.

autors: kareelia [dzejoļi]

Ieklausies klusumaa.
Klusumā, kas ieskauj Tevi pasha veidotajā pasakaa.
Taa pasaule kaa smilshu pulkstens dziest.
Laiks pienaacis to virvi pushu griezt.
Spaarniem smagiem Tevi raujot lejaa.
Speekiem peedeejiem tu nevelies veel krist.
Var skjist,
Ka nepareizs bijis liktens laasts
Un apdaliits draugs muusu taads,
bet nevajag vien laiku teereet,
un lieki mulkjiem teerzeet.
Kad Mefistofels triis reiz zvaniis,
Tad pashiem iet un spaarniem skriet,
Kur uguns ogles eed un piishlji durvis ceert.

Ad infinitum.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
eviii	2004-07-22 23:47
ieklausies klusumaa.jaa doma jau nav slikta.es pat teiktu-klusums vienmeer ir bijis mans labaakais sabiedrotais un draugs :) iipashi klusaas zvaigznjotaas naktiis.tikai,diemzheel,shobriid klusums ir tas,kas mani smacee :( es pat teiktu -leeniiteem piebeidz.vai zini kaada ir sajuuta,kad visu dienu atrodies nemitiigaa troksnii un visi apkaarteejie ir vieni vieniigi stresa kamoli?????????tad arii klusumam vairs nav ne jeegas,ne noziimes.tas biistamaak par jebkuru cinisku vai indiigu vaardu iedur.[saakumaa ausiis,tad baksta galvu,tad sit un klauvee,un sper,un...]tas baida.un izvelk priekshplaana tavas sleeptaakaas bailespiedod,bet nu man jaasaka,ka klusums ir ne tikai aidzinosshss,bet arii postoshhhssss......

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!