Kreņķis

Stāv pudele tukša uz galda,
Karst šašlika iesms,bet bez gaļas,
Par raizēm manām un kreņķiem,
Šai pasaulē citiem nav daļas.
Ir krekliņš savējais mīļāks,
Ir katram savējā čaula,
Bet kreņķis paliek jo dziļāks,
Kaut rādžā skan mūzika-Paula.
Ja būtu vēl šļuka tad dzertu,
Un bēdas ar to būtu galā,
Bet tagad kā kurmis vecais,
Tupu savā divstāvu alā.
Ir vis dzīvē it kā man štokos,
Spīd glaunā aizskaru stanga,
Un tīmeklī vēstuli raksta,
Man meitene veca un branga.
Bet dvēsele ilgo ko jauku,
Briest tomāti siltumnīcā,
Nāk nāburgs ar pusdzertu trauku,
Spīd saulīte gluži kā Nīcā.
Tad sēžam abi pie domas,
Un reizēm pat muļķīgi smaidam,
No dzīves smagās,bet jaukās,
Arvien mazāk un mazāk mēs gaidam.
Un beigās kopā ar draugu,
Mēs zālītē lēni lūstam,
Tā atstājot kreņķus un raizes,
Un izžauto veļu žūstam.