Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

manas acis

manas acis
debess malu bradā,
manas acis
debess jumu jūrā sviež,
manas acis
melnas akas malā,
manas acis
domas galvā rieš.
--
kaut kur lietū,
vēji kurus pluinī,
manas domas
slapjas klīst.
lietus netek gaisā
tā kā upe
tas tā vienkārši,
bet stipri līst.
--
manas acis,
galvas kausā tupot,
plakstus suinīt neapnīk.
stiprais lietus,
ceļa kausus pildot,
pārplūst kā sev pašam tīk.
--
manas acis riet uz dusu.
lietus ceļu grambās rauc.
domas miegot paliek klusu.
mākoņi "pa tukšo" trauc.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-07-10 08:22 
Manas acis atkal skuķu dekoltē un zem šo kleitām lien, nešpetnie orgāni tādi! :))
 blackeyedpea  2009-07-10 13:44 
interesantas metaforas.
 bariss  2009-07-10 17:52 
Gadās jau arī pa tukšo...
 hefny  2009-07-10 20:18 
dzejas ideja jauka,tikai man traucēja-to acu pieminēšana par daudz.Patika pitmais
pants un pietika,ja nu vēl pēdējais-jauks.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?