Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

viļņu miju elēģija

kad jūras viļņi
savus kumbrus
baltām šallēm sedzas.
kad balti melnās kaijas
krastā savu vietu redz.
es ļaujos ūdens sāļumam
un vēja rejām ūdens klajā,
saules taku
savā priekšā redzot,
kā projām ejamo
uz nezināmo mūža taku.
te itkā gliemežvāka šalkas
ausī mikli vēsta,
- ka es tev saku...
- viļņi vienmēr
projām steidz
no tevis,
lai ar uz kuru
pusi bristu
tavas kājas.
es atguļos un ļaujos
ūdens varai dzelmē
mani iemīt,
kur klusums tāds,
ka tikai reta
skaņa traucē laiku
un miers visapkārt
mānīgs aijā miesu.
bet dzīves nemiers
neļauj ilgi snaust
un triec uz augšu
svaigas elpas alkās.
tā vienmēr
miers
un dzīves alkas
mijas.
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2009-07-07 23:55 
Jauki tādā morā būt tik ilgi,
Līdz dzīvās alkas patīkamas šķiet.
 assortina  2009-07-08 00:05 
Labs dzejs!!
 beatriche__  2009-07-08 00:41 
man laiskojoties jūras krastā tik apcerīgas domas nerodas..:) bet dzejolis - labs,
man ļoti patika.
 Plaanpraatinjsh  2009-07-08 06:39 
Laikam daudz pa jūrmalu dzīvojies.
 klusaisMiileetaajs  2009-07-08 07:32 
Laikam kā traks uz peldēšanos esi, ko? :)
 blackeyedpea  2009-07-08 15:16 
Uzrunāja - gan nosaukums, gan arī man personiski tik tuvs jūras motīvs.. Paldies par
noskaņu! :)
 pelepekausis  2009-07-08 20:41 
Kāda tur peldēšanās KlM,tur atdošanās klusumam un mieram->prom no rutīnas.Tā
romantiskā plāksnē ;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?