Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ķerot vēju


Es šodien pūlējos noķert Vēju,
Kas draiski spēlējās manos matos,
Saulainu Vasaru novēlēja,
Ar ķircinošu un smaidīgu skatu...

Es viņam klusām čukstēju: „Klausies...
Nu paņem mani tur tālumos līdzi,
Kur nevajadzēs par dzīvi gausties,
Kur cilvēks nav bijis vēl ne brīdi...

Tur varēsim peldēties Rītausmas staros,
Dzert Līksmību, ieelpot Laimi pašu,
Zem Mīlestības koka zariem,
Gremdēties Sapņu pasaules dvašā...”

Skan skumji atbilde, Vēja dota:
„Nu nespēju izpildīt to, ko saki.
Jo Šķiršanās mana nolemtā rota,
Kas mūžīgi pavada mani uz Nakti.”
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-07-07 15:20 
Nu, kā ir tā ir. Es jau nu nevaru tev palīdzēt. :))
 Plaanpraatinjsh  2009-07-07 20:01 
Uhhh.
 assortina  2009-07-07 22:23 
Skaisti!!
 Virgin  2009-07-08 03:49 
To visu tu vari iegūt arī šeit:)Vajaga tik gribēt:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?