Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
m a z l i e t t r a k a m a z l i e t n o z e l t a
Tu skaties kā smalkās tērcītēs
plūst laiks pār manu seju un brīnies par bērnišķību pārāk bieži tu saki-zūd saikne tev ar dzīves īstenību Kā tu nesaproti? Ja tu zinātu ja tu tikai zinātu kā smaržo tikko plūkti sapņi vai kosmosa vējš- kā brīnišķa dzeja Tev stāstu- uz Mēness kad biju mani aicināja iedziedāt plati par mīlu uz Zemes Vai vari to iedomāties? Nē nevari patiesībā tu esi vecs savā sirdī no bērnības Tev pēkšņi paliek vēsi iekursim uguni kamīnā! jā jā esmu priecīga un dzersim vīnu to no aiazaizpagājušās vasaras- no īstas rasas! Es uzvilkšu kleitu no sārta zīda un tev dejošu gribēsi? Tu mani noskūpsti bet es skatos tevī mirdzošām acīm un smejos sevī- tā iemīlēties ka viss tapis apzeltīts pat alumīnija karotītes pat lamināta grīda gan pie griestiem plastmasas zvaigznītes viss viss!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|