Magone

autors: pelepekausis [dzejoļi]

Gluži ka pa zīda taku
pretī rasas lāsei nāku.
Ne jau te.
Tur tālāk,kur kalna avots
burbulē,kur tarentiņi koķetē.
Kā pa slaveno,pa zīda ceļu.
Garām liānu aptītiem kokiem.
Kur ausī klusi šalko vējš,
krūtīs iežņaudz mīkls spējš.
Tur pa taku gurdeno,kura ved
uz vietu mistisko,kur opijs
ņem dvē`sles un sirdis,kur
baltu pļavu aroms vilina.
Un ceļš ir tik maigs,
ka pretī neturies.Līdz ļaujies magoņu,zīda
un sapņu straumei.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-07-05 14:30
Jāatzīstas, neko tādu es līdz šim nebiju iedomājies. :))
sekspiirs15	2009-07-05 14:38
Vakar, pa Kurzemi braucot, redzēju, kā magones aug līdzās sīkajām margrietiņām - lauks sarkanbaltsarkans, ļoti smuki izskatījās! :))
pelepekausis	2009-07-05 15:11
Man šīs rindas nāk prātā,pēc kādas grāmatas izlasīšanas...Par zīda ceļu->opija ceļu :)
tavssargs	2009-07-05 16:32
Afganistānu vajag noslaucīt no zemes virsas
assortina	2009-07-05 18:34
:) Skaists, romantisks dzejs!!
Plaanpraatinjsh	2009-07-05 19:08
Ja šo dzejoli izlasīs kāds no Narkotiku apkarošanas nodaļas,tad Tev var rasties nopietnas problēmas.
hefny	2009-07-05 23:07
Jā -, ,magoņmaizītes ir gardas,-ko lai citu saka citu tam dienestam bargam.
Naktsvijole_es	2009-07-06 12:11
ļaujos Tavas dzejas sapņu takai...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!