Buru,buru...

Buru,buru,buru,buru...

Prasi man, vai burties drīkstu?
Es bez burvestībām nīkstu!
Ja nav dienā kaut vai viena,
Tad ir izniekota diena!

Man zem brunčiem slēpta slota,
Kā jau dāmai izgreznota.
Tad,kad citi gaida busu,
Aiztraucu uz viņas klusu.

Meklēju es katrā vietā,
Kur likt burvestības lietā.
Ja kāds staigā šķību ģīmi-
Tā viņš, burties, dod man zīmi.

Ķešā turu burvju dziru,
Es ar viņu puišus dzirdu,
Jo,kam tiek no manas blašķes,
Izzūd šķībais smīns un kašķis.

Varu pieburt, varu atburt,
Ledus sirdī pirti iekurt,
Naidu-mīlā, bēdas-priekā...
Nejūtos es dzīvē lieka.

Buru,buru,buru,buru...