Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Liekēdis

Samtaini dzeltenā samtenē,
Ielaižas milzīga kamene.
Smarža, kas izplatās, kārdina to...
Puķe steidz ciemiņu aplaimot.

Galdā gan našķus,gan dzērienus sniedz...
Kamenei samteni sabučot nieks...
Bet,kad no puķītes nav vairs ko sūkt,
Kukainis tālāk, pie nākamās sprūk.

Sārtvaidze,sejā kam asins un piens,
Puisieti pieņem,kurš noklīdis,viens.
Pabaro,samīlē,guldina,
Austiņā šis:"Mīlu!-dudina.

Puisim pērk auto."Lai priecājas zēns!"
Drēbes no firmas-kā lellis nu tērpts.
Tik- kādu rītu,šī pamostas-
Nav vairs ne čaļa,ne mašīnas.

Sirsniņā katra grib mīlēta būt.
Gadās par upuri liekēdim kļūt.
Mīlam mēs riskēt,bez riska nav prieks...
Varbūt, ka trāpīsies,sirdi kas sniegs.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-07-04 18:20 
Eu..! Nopērc man mašīnu! Es gan tik ātri prom nemukšu. :))
 sekspiirs15  2009-07-04 19:03 
Foršs, bet, manuprāt, vajadzēja kaut kādu pāreju no augu valsts uz cilvēku. :))
 Virgin  2009-07-04 23:25 
Vēl vienu Alfonsu gaidi?:))
 kwazimorda  2009-07-05 16:08 
Es tas nebiju!
 assortina  2009-07-05 16:21 
Jā, nepievilcīga aina!!
 pelepekausis  2009-07-05 16:58 
ļoti skaists-bez pārējas no augiem uz cilvēkiem,tāds nebēdnīgs
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?