atgriezties

autors: pagaliite [dzejoļi]

koku un cilvēku mežos
ir jauki
līdz brīdim
kad pazūd
ceļš ārā no tiem

es sēju aiz sevis
neaizmirstules
lai vienmēr varētu
atgriezties

es atmiņas karinu
apses zaros
lai vējā trīcot
tās neaizmieg

it visam pāri
skan egļu šalkas
un ļaužu balsu
kupenas snieg

kaut kur koku
un cilvēku malā
manas mājas
kā saulgrieze zied

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kaijaa	2009-07-03 17:47
pēdējā pantā ritms nojuka. Bet citādi :) Ir jāpazūd no cilvēku mežiem! Jāattīra kritalas no ceļiem, lai ir brīvs...
klusaisMiileetaajs	2009-07-03 19:44
Jāveido kailcirte, jā! :))
assortina	2009-07-03 19:55
Ļoti skaists un pārdomīgs dzejs!!
beatriche__	2009-07-03 20:43
Brīnišķīgi,ja izdodas tā iet pa dzīvi..gaiši un priecīgi.:) ..īpaši ~~~ "manas mājas kā saulgrieze zied"..
buchinja_es10	2009-07-03 23:18
Lasu un lasu... Patīk! ļoti!
lauvene4	2009-07-04 10:33
Jā, līdz pēdējam pantam ir tekoši un raiti. Beigām vajadzēja būt vismaz vienā līmenī ar pārējo, ja ne labākām. Bet pietrūkst jau tikai mazmazlietiņ...))
hefny	2009-07-04 22:10
Ļoti patika.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!