Pārdomas pie kapa

Cik trausla robeža starp dzīvību un nāvi! :(
Vēl vakar – kādam tēvs vai brālis,
Bet šodien – pagātne, kas domājusi naivi,
Ka būs tai tagadne.. un nākotne, tā arī..
Par ko? Kāpēc? Kas nākamais?
Nav spēkos kaut ko mainīt..
Smeldz sirds, visapkārt – vakuums,
Un nav pat kāds, kas vainīgs..
Tā ir - Dievs paņem labākos,
Tie pilda cēlu misiju (?!),
Lai palikušie atskatās,
Kas dzīvē vēl nav izdarīts.
Kā zini, rīt vai vēl tiks ļauts?
Kā zini, pamodīsies vai?
Vēl šodien vari paveikt daudz...
Lai nāk tā rītdiena, ak, lai!
Vai vispār dzīvē ir tās jēga?
Vai pildām Dieva cerības?
Vai klīstam inercē kā rēgi?
Vai zinām dzīves vērtību?
Un dažkārt šķiet, ka netaisnīgs
Un bargs ir Dieva vaigs,
Jo – kāpēc aiziet nevainīgs
Un maziņš bērniņš, vārgs?
Tai pašā laikā večiņa,
Kam teju drīz būs simts,
Tā savā sirmā vecumā
Ir tā kā kociņš sīksts...
Vēl daudz, vēl daudz kas jautājams
Un neizprotams ir.
Kas mūžībai reiz pieskārās, -
Vai atbildes tas zin`??

(E., 27.06.2009.)