Noktirne

Aiz atvērtā loga dārzs
Ietinies vasaras smaržā.
Nāk liepziedu aromāts
Ar saldi medainu garšu.

Kā gaisīgas šalles zīds
Plūst vakara vēsma liega.
Tai aizsapņojusies līdz
Iet saule, kas norimst miegā.

Skar lapas pēdējais stars,
Ko pasteidzas apsegt ēna...
Vēl iemirdzas strauta gars
Un nogrimst mijkrēslī lēnām.

Tā dienu nomaina nakts,
Ar bāli krēslainu prieku.
Nu citādi svētki nāks -
Prom ikdienas rūpes liekas!

Un uzpeld bez steigas, cēls
Ar purpura zīmi sejā
Tur pamalē mēness tēls -
Kā sarkanvīns glāzēs lejas...

Nāk zvaigznes apbrīnot to
Tik paļāvīgas un mulsas...
Nakts dzestrums uzviļņo,
Un burvība pāri gulstas.

Skan lakstīgalu prieks,
Jau lapotnē čuksti sākas.
Kā sapnī, aizmirsies
Pat nemanu rītausmu nākam...