Ecce femina!*

Var noniecināt sievietes,
Bez nodevības mīlēt tās.
Var pievilt, nopelt, mānīties,
Var locīt ceļus, zemoties.

Var savus sapņus uzticēt,
Vai sagraut tos, kas viņās mīt -
Par tukšiem saukt un apsmaidīt...
Vai acis lūpām noslaucīt.

Jā, spējam nomākt sievietes
Ar baumām, meliem netīriem,
Bet vienaldzīgi skatīties -
Mēs nespējam uz tām neviens.

Kaut reizēm noraidīts tu tiec -
Nekad sev mīlēt neaizliedz.
Vien Augstākais spēj vairāk dot
Par sievieti, kas mīlēt prot.

Pat dzīvību dod sieviete,
Tā reizē māte, dieviete.
Ir vīrietis viens pats tik blāvs,
Ka tādai dzīvei jēgas nav.

*Lūk, sieviete!