un tomēr tomēr

kamēr mēs akli savā mīlestībā bijām
un debesis mums nāca palīgā
ar savām liecinošām melodijām
viss likās savādāk
viss likās pareizāk

es tikai nogulēju
tās minūtes kas jāskrien bija
un nemanīju
kā miegā mani sasaistīja
tās bija lamatas

es aizmirsu par jausto nobeigumu
vien nogurumu jutu nogurumu
no šaubām neziņām
no domām asarām

ir manā pasaulē viss šilierēties sācis
un raustīties kā digitālā shēmā
šurp turp
es eju kurp?
ja vien to saprast spētu
ja tagad to ko redzu neredzētu
un saredzētu to ko neredzu
tai skatā mēmā

ap mani vizuļo šī skaistā pasaule
un tomēr tomēr mana sirds nav te