Deguns gaisā.

autors: exizeaar [dzejoļi]

Man gaisā karājas mans deguns -
Tas piestiprināts pie nekā
Kā astronomisks objekts visumā.
Šo degunu nav iespējams
Uz zemes noraut nu nekādi,
Jo deguns stabils ir kā liela māja
Caur astrofizikālo gabarītu relativitāti.
Un sakiet jūs, ko gribiet -
Lepns es vai iedomīgs bez gala -
Man deguns gaisā karājas
Kā autonoma ekvatoriāla sala.
Un vēl pēc daudziem gadiem nākamībā tālā,
Kad aizmirstībā guldīta būs miesa mana nezināmā malā,
Par parādību dīvaino reiz jautās māmiņai kāds zēns -
Tā viņam atbildēs: tur gaisā deguns karājas - tas kapakmenis sens.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-06-28 22:59
Jumts arī brauc, ko? :))
kwazimorda	2009-06-28 23:02
:)
exizeaar	2009-06-28 23:12
jumtam nav izieta tehniskā apskate, apdrošināšanu arī neviens tādam nedod - tāpēc iztieku tā pat, bez jumta, stopējot mākoņus :)
Virgin	2009-06-29 07:47
Tev gan traki,žēl sametās:)))
straume22	2009-06-29 09:35
Ņe poņala?Tev deguns norauts?
kurpiite_	2009-06-29 12:12
savāc tak to savu degunu!!!:DDD
sekspiirs15	2009-06-29 13:14
Tavā dzejā ir kaut kas no Pietuka Krustiņa. :)))
hefny	2009-06-29 14:27
Patika!
Naktsvijole_es	2009-06-29 15:45
nu,šim vismaz iesnas neķeras klāt..varbūt,bet ja ķeras,tad jūtu līdzi apkārtējiem..:))patika..
assortina	2009-06-29 20:50
:)
netaakaavisi	2009-06-30 16:03
:))))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!