Dzīves kāpnēs

Reiz satikāmies,
Kāpjot, dzīves kāpnēs,
Un vienā laukumiņā
Apstājāmies mēs,
Jo, skatiem sastopoties,
Aizmirsām to, kāpēc
Un kurp pirms mirkļa
Gājām TU un ES.

Kurš-kāpis augšup,
Kurš uz leju steidzies...
Vai tobrīd diena,
Vakars bij` vai nakts,
Mēs toreiz stāvējām
Uz viena laukumiņa
Un līdzās lifts,
Ar ziedlapiņām klāts.

Mums bij` vienalga,
Kurp tas tālāk vedīs,
Jo mūsu ceļš
No jauna iesācies.
Aiz sevis atstājām
Pa kādai daļai sevis...
To, kas uz kāpnēm
Bija aizmirsies