Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad bērziņš izskalojis matus

Es mākonītim-
Piemiedzu ar aci,
Un lūdzu:
"Pavirzies no saules nost?!"
Jo bērziņš izskalojis
Rasā matus
Un stāv nu satraukts-
Vienos pilienos.

Tam vajadzīga
Saules siltā elpa,
Ko vējiņš liegs
Uz saviem pleciem nes,
Un putnu dziesmas
Kuras saulei velta,
Kad sēž uz staltā
Bērza galotnes.
Viedokļi par dzejoli
 assortina  2009-06-28 21:50 
Draisks un mīlīgs dzejs!!
 hefny  2009-06-28 22:52 
jā ,patiesi mīlīgs.
 klusaisMiileetaajs  2009-06-28 23:04 
Kur ta Zarnu Maiss palicis? Viņš pateiktu. :))
 Ingriida7  2009-06-28 23:42 
Tāds mīļš un dzidrs.:))
 Virgin  2009-06-29 07:19 
Skaisti.Visvairāk bērzu laikam ir Latgalē?
 sekspiirs15  2009-06-29 13:25 
Izlasot virsrakstu, domāju, ka esi aizmirsusi bērziņu uzrakstīt ar lielo burtu,
izrādās viss pareizi. :))
 Naktsvijole_es  2009-06-29 15:04 
jauks..piemiedzu ar aci..:))
 lauvene4  2009-06-30 21:28 
skaists un viegls - kā nokarenais bērziņš vēja dvesmā:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?