Neizpratne

autors: susurlacic [dzejoļi]

Paņēmu pirkstos sniegpārslu:
Tā pēkšņi izkusa, izgaisa, pazuda.
Iesēju prātā domu graudiņu,
Tas uzdīga, izauga, uzplauka.
Satvēru savējā tavu plaukstu:
Tā drebēja, sažņaudzās ,sasila.
Kāpēc tik dažādi?
Šie dzīves impulsi?

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sarma7	2009-06-27 09:43
lāci, apsaldēsi rokas..:DDD
Naktsvijole_es	2009-06-27 09:48
Arī taviem dzejoļiem ir dažādi impulsi...šis mani uzrunāja ...
susurlacic	2009-06-27 10:13
mēs taču visim esam impulsīvi :) vai ne ??
straume22	2009-06-27 10:25
Tev tas grauds tiešām uzdīga,izauga un uzplauka?Un kā Tu (es ceru,ka tas ir gana liels un izspraucies)ar tādu uz galvas tagad sadzīvosi? Vispār paliet jau nu septiņas dienas tagad ar nevajadzēs.Līst.
susurlacic	2009-06-27 10:27
ak 7 gulētājdienas?? Bet kaut kur pasaulē taču nelīst! Brauksim tur ...
straume22	2009-06-27 10:32
Un staigāsi kā rēgs ar apvītušu,apļurbušu augu uz galvas?
aruta	2009-06-27 11:13
Te nelīst..
Virgin	2009-06-27 13:18
Cik jauki,ka dažādi šie impulsi:)
hefny	2009-06-27 13:39
Lācītim pārdomu laiks iestājies.
klusaisMiileetaajs	2009-06-27 13:59
Tev saldējumu rokā nevar dot. Nosmērēsies kā sūlācis. :))
susurlacic	2009-06-27 15:12
Izbeidz nu KlM!! Es jau kuro stundu štopēju sevī saldējumus :)
vanadziene	2009-06-27 18:31
Dzīves pretstati, jūtu peripetijas un paši cilvēki kā pretmeti...:)Tāda ir dzīve...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!