Mākoņi-TUSĒ!

Pamanīji, tu, autobusu?
Kuru?!Nu to, kurš pa debesīm slīd!
Mākoņi busiņā steidzas uz tusu,
Saulīte starmešu vietā tam spīd.

Raugoties ezeru spoguļos spodros,
Cenšoties sprogas ar želeju glauzt,
Sakostiem zobiem tie ķemmējas zaros,
Lai kļūtu gludāki,sāncenšiem-skaust.

Meitenes krāsojas dubļainās peļķēs-
Netīk,ka viņas par blondīnem sauc,
Iebrienot paliek tām tumšākas zeķes...
Vēlies sev arī?Ir peļķu vēl daudz!

Paskaties!Mākoņa nav vairs neviena.
Zilgme...
Liegs vējiņš...
Skrien viļņi...
Tik silts!
Nesēdi istabā, izmanto dienu!
Atlaižos kāpās...
Starp pirkstiem plūst smilts...

Radio ziņās mums vēsta, ka tusiņš-
Sācies!
Ir vētra...
Bet-
Neskars tas mūs.
Jālabo, esot šiem, mākoņu busiņš-
Droši,pie vainas kāds nebēdnis būs.

Izbaudīt sauli un zvaigžņotu nakti,
Skaitīt pie debesīm spīdekļus drīkst,
Nebaidoties, ka paliksim slapji-
Mākoņi tusē! Nav zināms,kad līs!